No sirds

Es novēlu jums LAIKU.
Ne tādu, kurā esam nebeidzamā skrējienā, bet gan, ko veltīt saviem mīļajiem.

Es novēlu VĀRDUS.

Ne tukšus un ne tādus, kas sāpina otru, bet gan īstus un vērtus.

Es novēlu MIERU.

Ne tādu, kas ārēji miermīlīgs, bet gan, kas ir patiess un īsts Tevī pašā.

Es novēlu PRIEKU.

Ne tādu, kas uzlikts sejā, kā izcila maska, bet gan, kas laužas ārā no Tavas sirds un apspīd Tavu vaigu!

Es novēlu LAIMĪBU.

Ne tādu vienu „lielo”, uz kuru mēs gaidām visu mūžu, ikdienā pat it kā „nīkuļojot”, tā arī nekad to nepamanot,

bet gan tādu, kas mums katram tiek dota, kā dāvana katrā mūsu dzīves mirklī.

Es novēlu MĪLESTĪBU.

Ne tādu, kas skan kā „vispārpieņemta norma”, bet VAIRĀK - vairāk par to, ko spējam, vairāk par to, ko iedomājamies,

vairāk par to, ko no mums „prasa” un vairāk par to, ko, šķiet, spējam dot.

Vairāk par to, ko mēs uzdrošināmies.

Es novēlu jums DZĪVI - patiesu un īstu!

/I. Jūrmale-Šķubure/